Francijas valdība ceturtdien Parīzē preses konferencē atklāja savu 2025. gada budžeta plāna projektu. Tas ir jutīgs temats, ņemot vērā, ka Francijas satriecošais budžeta deficīts līdz gada beigām sasniegs vairāk nekā 6 % no tās IKP – vairāk nekā gandrīz visās citās Eiropas valstīs.
Francijas premjerministra Mišela Barnjē jaunā valdība ir pakļauta finanšu tirgu un Eiropas Savienības spiedienam līdzsvarot budžetu. Šo samazinājumu ilgtermiņa mērķis ir samazināt budžeta deficītu līdz 3% saskaņā ar ES budžeta noteikumiem.
Valdības mērķis ir 2025. gadā vien samazināt budžeta deficītu par 60 miljardiem eiro jeb 2 % no IKP, kas ir bezprecedenta apjoms. Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju nākamajā gadā valsts budžeta deficītam vajadzētu samazināties līdz 5 % no IKP.
Jaunieceltais ekonomikas ministrs Antuāns Armāns paziņoja par galvu reibinošu valsts izdevumu samazinājumu par 40 miljardiem eiro, kas attieksies uz visām ministrijām. Armāns solīja, ka šie samazinājumi neapdraudēs ekonomikas izaugsmi un neietekmēs vidusslāņa mājsaimniecības un zemākus ienākumus.
Visvairāk skartā nozare būs izglītība
Stipri tiks ietekmētas valsts iestādes, kuras izdevumi tiks samazināti par vairāk nekā 20 miljardiem eiro. “Mums ar mazāku darbinieku skaitu jāstrādā labāk. Mēs ierosinām aptuveni 2200 štata vietu samazināšanu, sadalot tās starp ministrijām un valsts uzņēmējiem,” sacīja budžeta ministrs Lorāns Senmartēns, kurš solīja “mērķtiecīgus samazinājumus” un “nevis nekritiskus samazinājumus”.
Visvairāk skartā nozare būs izglītības nozare, kurā paredzēts samazināt vairāk nekā 4000 skolotāju amata vietu. No otras puses, budžeta ministrs sola “būtiskus palielinājumus, lai stiprinātu suverenitāti un drošību, jo īpaši tieslietu nozarē un bruņotajos spēkos”. Arī Sporta ministrijas budžets cietīs no ievērojamiem samazinājumiem, kas pamatoti ar olimpisko spēļu perioda beigām.
“Ārkārtas un pagaidu” nodokļu palielinājumi
Pārējos 20 miljardus eiro nodrošinās “ārkārtas un pagaidu” nodokļu paaugstinājumi. Nodokļu palielinājums uz trim gadiem attieksies uz turīgākajiem ienākumiem (virs 250 000 eiro gadā vienai personai). Šim pasākumam 2025. gadā būtu jārada papildu 2 miljardi eiro.
Vairāk nekā četri simti visvairāk pelnošo uzņēmumu, kuru apgrozījums pārsniedz 1 miljardu eiro, tiks aplikti ar 20 % uzņēmumu ienākuma nodokli. Šim nodoklim 2025. gadā būtu jānovirza 8 miljardi eiro. Nākamajā gadā tā apmērs tiks samazināts, lai 2026. gadā tas dotu 4 miljardus eiro ieņēmumu.
Tomēr Neatkarīgā valsts finanšu padome, kas ir neatkarīga iestāde, budžeta plāna projektu raksturoja kā pārāk optimistisku.
Nodoklis aviobiļetēm
Aviācijas nozare arī maksās cenu ar stingrākiem ekoloģiskiem sodiem un nodokli aviobiļetēm. Attiecībā uz enerģētiku februārī palielināsies elektroenerģijas nodoklis (TICFE), kas tika samazināts enerģētikas krīzes laikā.
Līdz šim tas bija aptuveni 33 eiro par MWh. Savukārt 2025. gadā cena pieaugs līdz aptuveni 50 eiro par MWh, paziņoja Ekonomikas ministrija, apliecinot, ka elektrības rēķini vairumam mājsaimniecību nepalielināsies tirgus cenas krituma dēļ.
Lai gan valdība apgalvoja, ka tā ir atvērta debatēm parlamentā, pašreizējā sadrumstalotā politiskā situācija varētu piespiest premjerministru Mišelu Barnjē pieņemt budžeta projektu bez balsojuma, izmantojot pretrunīgi vērtēto Francijas konstitūcijas 49.3 pantu.
